Biežākās mutes gļotādas iekaisumslimības un citas kaites ar visai atšķirīgu klīnisko ainu un ārstēšanas metodēm ir:
1) traumas: akūtas, ko iegūst, sakožot vaigu vai mēles gļotādu, apdedzinoties ar karstu ēdienu vai dzērienu (visbiežāk karstu sieru un picu), un hroniskas, kas rodas bojātu un asu zobu malu vai plombu dēļ. Mutes gļotādu var traumēt pavisam jaunas, vēl nepielāgojušās un vecas, slikti pieguļošas izņemamās zobu protēzes;
2) hronisks recidivējošs aftozs stomatīts (sk. 1. att.). Tā ir autoimūna slimība, kas parasti sākas pusaudža gados un izpaužas ar mazām līdz 0,5 cm diametrā aftām (čūliņām), kuras pirmās 2 – 3 dienas ir sāpīgas un sadzīst bez rētas nedēļas laikā. Šai slimībai ir arī cita smagāka forma, kad attīstās lielākas un dziļākas čūlas, kas ir sāpīgākas, sadzīst daudz lēnāk un saistīta ar nopietnām imunitātes pārmaiņām (šai gadījumā imunitāte nav vājināta);
3) herpesvīrusu infekcijas mutes gļotādā primāri izpaužas ar herpētisku gingi­vostomatītu, kas skar pārsvarā bērnudārza vecuma bērnus. Mutē rodas sīki pūslīši, kas ātri plīst un veido saplūstošas, neregulāras, sāpīgas erozijas visā mutes gļotādā. Slimniekam ir paaugstināta temperatūra, palielināti limfmezgli un slikta pašsajūta; sekundāri šī vīrusinfekcija visbiežāk izpaužas ar herpes labialis jeb aukstumpumpām uz lūpām (sk. 2.att.), retāk tā skar smaganu gļotādu tuvu pie zobiem un cieto aukslēju gļotādu, šās slimības gaita ir daudz vieglāka par primāro infekciju, aprobežojoties tikai ar lokāliem simptomiem, izsitumi sadzīst bez rētas;
4) kandidoze jeb piena sēnīte, ko izraisa pārmērīga Candida sēnīšu savairošanās mutes gļotādā, parasti skar zīdaiņus un pieaugušos ar novājinātu imunitāti. Bērniem izpaužas ar baltām biezpienveida nogulsnēm uz mutes gļotādas, bet pieaugušiem visbiežāk ar sārtiem un jutīgiem plankumiem, kā arī sūdzībām par mutes sausumu un dedzinošām sāpēm ēdot. Šī slimība var būt saistīta ar vecām un slikti pieguļošām izņemamām zobu protēzēm. Nekad neveidojas čūliņas vai čūlas mutes gļotādā;
5) angulārs heilīts jeb mutes kaktiņu iekaisums, kura cēloņi var būt jaukta Candida sēnītes un stafilokoku infekcija, B2 vitamīna un dzelzs deficīts;
6) kserostomija ir mutes sausums, ko izraisa siekalu daudzuma mazināšanās, kuru savukārt visbiežāk veicina medikamenti (anti­hipertensīvi, antidepresanti, anti­histamīni, antiholīnerģiski līdzekļi, miega zāles, diurētikas un daudzi citi medikamenti), retāk autoimūnas siekalu dziedzeru slimības, piemēram, Šēgrēna sindroms.
Visu mutes gļotādas slimību gadījumā pirmā palīdzība un ārstēšana vienmēr sākas ar atsāpināšanu un mutes higiēnas uzlabošanu. Šim nolūkam vislabāk izmantot kombinētus preparātus, kas satur lokālus anestētiskus un antiseptiskus, kā arī epitelizējošus līdzekļus, piemēram, Trachisan sūkājamas tabletes (tirotricīns, lidokaīns, hlorheksidīns), Hexoral (heksetidīns), Sanagel-plus. Bakteriālu apgulšņu mazināšanai lieto šķīdumus skalošanai un smidzinātājus: 0,1% un 0,2% hlorheksidīna šķīdumu (Corsodyl, Curasept, Kin gingival, President profi, Periokin u.c.), Hexoral (heksetidīns), listerīnu, oktenidolu un okteniseptu (oktenidīns). Jābūt uzmanīgiem, jo šie preparāti var kairināt erozijas mutē un tādējādi pastiprināt sāpes, tāpēc tie jāatšķaida uz pusēm ar ūdeni vai jālieto antiseptiski šķīdumi ar anestezējošu darbību (Hexoral). Kombinēti preparāti gelu vai krēmu veidā ar pretiekaisuma, antiseptisku, atsāpinošu un epitelizējošu darbību ir Sanagel, Sanagel-plus, Stomagel, Stomagel-plus, lorozīvs vai lorozols, Stomadent-extra, Sensodent, Dentinox gels, Kamistad gels u.c. Visus šos līdzekļus var droši izmantot nekomplicētu un akūtu traumu, protēžu traumu, hroniska recidivējoša aftoza stomatīta gadījumā. Tie palīdz uzlabot mutes veselību un veicina dzīšanu, ja ir herpesvīrusu infekcija mutē.
Epitelizācijas uzlabošanai pēc akūtas traumas un aftu gadījumā palīdz solkoserila pasta lietošanai mutes dobumā, propoliss eļļā, smiltsērkšķu eļļas preparāti. Mutes gļotādu nedrīkst piededzināt ar spirtu saturošiem līdzekļiem un aspirīnu, jo tā var iegūt plašākus un dziļākus bojājumus. Ja pacients vēlas skalot muti ar zāļu tēju, mutes gļotādai vispiemērotākie būtu meža retēja un salvijas tēju vāji uzlējumi. Stipra tēja darbojas savelkoši un traumē iekaisušo mutes gļotādu. Pēc zobu ekstrakcijas var ieteikt skalojumus ar sālsūdens šķīdumu, kas pēc koncentrācijas ir līdzīgs izotoniskam šķīdumam (apmēram ¼ tējkarotes sāls uz 250 ml ūdens). Lai attīrītu dziļas inficētas čūlas no nekrotiskām masām, var lietot Hypergel (20% nātrija hlorīda šķīdums gela formā). Kādreiz populārās krāsvielas (pioktanīns) mutes gļotādas slimību ārstēšanā ir maz efektīvas, bet pieaugušajiem tās var neatgriezeniski pārkrāsot baltās plombas un zobu kroņus, ja tajos ir kādas plaisas vai citi neredzami defekti. Ja nav skaidra diagnoze, nav ieteicams skalot muti ar ūdeņraža pārskābes un kālija permanganāta šķīdumiem it sevišķi ilgstoši, jo tie maina normālo mutes mikrofloras sastāvu un veicina piena sēnītes vairošanos.
Herpes simplex vīrusinfekciju ārstēšanai no lokālo pretvīrusu līdzekļu loka intraorāli var izmantot larifāna preparātus: 0,025 – 0,05% ziedi un 0,02% smidzinātāju; bet acik­lo­vira preparātus var izmantot tikai ekstraorāli herpes labialis gadījumā uz lūpām. Jebkuri pretvīrusu preparāti ir efektīvi tikai pirmspūslīšu stadijā, pirmo stundu laikā, kad slimība tikko sākusies, šo brīdi diemžēl ne vienmēr var konstatēt, pēc pūslīšu plīšanas pretvīrusu terapija ir mazefektīva. Ordinējot un lietojot pretvīrusu preparātus, jāatceras par vīrusrezistences veidošanos, tāpēc šos līdzekļus iesaka lietot tikai smagas infekcijas gadījumā pacientiem ar stipri vājinātu imunitāti un infekcijas diseminācijas risku, bet ikdienā lietot simptomātisku terapiju, kas samazina sāpes un veicina dzīšanu (sensodents, Sanagel plus, Stomadent-extra, Kamistad, Dentinox, lorozīvs, Silicea lip herpes gel u.c.). Vienkāršākais līdzeklis herpes labialis ārstēšanai stadijā, kad pūslīši ir plīsuši un izveidojušās sulojošas kreveles, ir cinka ziede, kas šos izsitumus sausina.
Candida infekcijas ārstēšanai maziem bērniem lokāli izmanto nātrija tetraborāta glicerīna 20% šķīdumu, ar ko apziež mutes gļotādu 4 reizes dienā 1 – 2 nedēļas. Pieaugušiem lokāli mutes gļotādai izmanto to pašu preparātu tikai ilgstošāk, vismaz 4 nedēļas, jo nistatīna šķīdums un krēms vairs nav nopērkams Latvijas aptiekās, bet klotrimazola krēmi un vaginālās tabletes diemžēl ir mazefektīvas mutes kandidozes ārstēšanā. Antifungāla iedarbība piemīt hlorheksidīna, heksetidīna un oktenidīna dihidrohlorīda preparātiem, tējaskoka ēteriskai eļļai (3 – 5 pilieni uz 1 glāzi ūdens), greipfrūtu sēklu ekstrakta šķīdumam (5 – 10 pilieni uz 1 glāzi ūdens). Jau pēc antifungālās terapijas, kad piena sēnīte ir uzvarēta, var ordinēt lokālas (Gum periobalance sūkājamās tabletes) vai sistēmiskas probiotikas (piemēram, Pearl, Lactobex, Linex u.c.), kas atjauno dabisko mutes mikrofloras līdzsvaru un mazina apgulšņu veidošanos. Probiotikas nevajadzētu ordinēt kopā ar antifungālo terapiju, jo tā iznīcina ne tikai piena sēnīti, bet arī pienskābes baktērijas. Candida infekcijas gadījumā nevajadzētu ordinēt polivitamīnus, B grupas vitamīnus un rauga preparātus, jo tie pirmām kārtām stiprina sēnīti un veicina tās vairošanos. Nekādā gadījumā Candida infekcijas ārstēšanai nevajadzētu lietot antibiotikas, kas bieži ir šās infekcijas izraisītāji.
Mutes kaktiņu iekaisuma jeb angulāra heilīta gadījumā, ja ir aizdomas par jauktu infekciju, var lietot Octenisept gelu, kam ir antibakteriāla un antifungāla darbība, vai arī divus atsevišķus preparātus, piemēram, fucidīna un klotrimazola krēmu. Ja mutes kaktiņu iekaisuma cēlonis ir B2 vitamīna (visbiežāk) vai dzelzs deficīts, ordinē pilnu B grupas vitamīnu kompleksu vai dzelzs preparātus.
Kserostomijas jeb mutes sausuma gadījumā, kad biežāk no mazināta siekalu daudzuma cieš tieši vecāki cilvēki, lai veicinātu siekalu dziedzeru darbību vai aizstātu trūkstošās siekalas, var izmantot GC gelu un Xerostom preparātus: skalojumus, smidzinātājus, gelu, zobu pastu un siekalu aizstājēju.
Visi pacienti ar mutes gļotādas slimībām jāsūta pie speciālista, lai noteiktu diagnozi un ordinētu ārstēšanu. Izņēmums varētu būt herpes labialis, viegla svaiga trauma veseliem cilvēkiem un jau iepriekš diagnosticēts hronisks recidivējošs stomatīts. Dažādas izcelsmes stomatītam ir ļoti atšķirīga ārstēšana. Daudzu slimību gadījumā nav vēlama pašārstēšanās, jo, slimībai progresējot un izplatoties, stāvoklis var pasliktināties. Īpaša uzmanība jāpievērš
ilgi nedzīstošām (ilgāk par divām ne­dēļām), mazsāpīgām čūlām, neatkarīgi no iemesla, ko norāda pacients, jo tās varētu būt bakteriālas infekcijas (tuberkuloze, sifiliss) pazīmes vai ļaun­dabīgi veidojumi;
akūtām slimībām ar stipri paaugstinātu ķermeņa temperatūru, stiprām sāpēm mutē un sliktu pašsajūtu (akūtas vīrusinfekcijas, polimorfiskā eksudatīvā eritēma, akūts čūlaini nekrotiskais gingivīts), šais gadījumos nepieciešama neatliekama specifiskā terapija;
autoimūnām slimībām (lichen pla­nus erozīvās formas, pemfigus un pem­figoīdi);
mutes dedzināšanas sindromam, kura viena no raksturīgākajām pazīmēm ir dedzināšanas nejušana brīžos, kad ēd, dzer vai ir ar kaut ko stipri aizņemts, bet visvairāk dedzināšanu jūt miera brīžos, un citām sejas un mutes neiralģijām;
neskaidrām diagnozēm.
Pacienti ar minētām sūdzībām un mutes gļotādas slimībām jāsūta uz RSU Stomatoloģiskā institūta Orālās patoloģijas katedru pie spe­ciālistiem, kas veic sejas periorālo audu un mutes dobuma mīksto audu slimību (baktēriju, vīrusu, sēnīšu, vezikulāri bullozu, eroziju, čūlu, autoimūnu u.c.) diagnostiku un ārstēšanu, kā arī  sejas un mutes dobuma gļotādas vēždraudes stāvokļu diagnostiku un ārstēšanu.